Limbažu bibliotēkas eksterjera vizualizācija, kurā redzama sarkanā ķieģeļa fasāde ar vertikāliem stiklojumiem, kas iekļaujas apkārtējā parka ainavā.

Limbažu pilsētas bibliotēka

Publiskā arhitektūra | Limbaži
Atrašanās vieta
Limbaži
Gads
2010
Klients
Limbažu Pilsētas Dome
Platība
6000 m²
Statuss
Tehniskais projekts
Komanda
Barbara Bula | Arhitekte, Elīna Rožulapa, Liene Līce
Balvas

Konkurss, 1. vieta. Tehniskais projekts

Mēs ticam, ka arhitektūras būtība ir radīt telpu, kas iekļaujas vidē un aicina uz patiesu cilvēku savstarpējo saikni. Limbažu bibliotēkas projekts nebija tikai dizaina konkurss, tā bija iespēja papildināt un radīt pilsētvidi, kur dažādu paaudžu iedzīvotāji var izglītoties un socializēties.

Vēstures un arhitektūras līdzsvars

Būvniecība tādā vēsturiskā pilsētā kā Limbaži nes līdzi lielu atbildību. Pilsētu raksturo plašs mērogs ar zemu apbūvi un šaurām ieliņām, kas padarīja mūsu uzdevumu īpaši sarežģītu. Mums bija jāiekļauj apjomīga 6000 kvadrātmetru telpa šajā trauslajā vidē, vienlaikus reaģējot uz blakus esošo masīvo padomju laika ēku. Mēs centāmies interpretēt Limbažu tradicionālo arhitektūru caur modernu prizmu, radot vidi, kas šķiet pazīstama un reizē patīkami jauna.

Bibliotēkas fasādes tuvplāns, kas izceļ materiālu kontrastu starp raupjo vēsturiskā stila ķieģeļu mūri un gludajām, modernajām liela mēroga logu plaknēm.

Pilsētbūvnieciskais plānojums

Mūsu komanda, Barbara Bula, Elīna Rožulapa un Liene Līce atrisināja šo mērogu sadursmi, izmantojot pārdomātu ģeometrisku pieeju. Mēs izvietojām bibliotēkas ēkas apjomu gar Rīgas ielu. Šis lēmums bija izšķirošs, jo tas ļāva respektēt vēsturisko ielas līniju un vienlaikus izveidot iekšpagalmu. Šis pagalms ir projekta sirds un kalpo kā nozīmīga publiskā ārtelpa, veidojot zonu starp rosīgo ielu un klusajām bibliotēkas lasītavām. Tas arī savieno pilsētvidi ar parku zemesgabala aizmugurē un vasarā pārtop par brīvdabas pasākumu norises vietu vai grāmatu lasīšanas dārzu.

Limbažu bibliotēkas skats no ielas perspektīvas, akcentējot ķieģeļu un logu izkārtojumu, kas vizuāli samazina ēkas lielo apjomu.

Fasādes materiāli un dabiskais apgaismojums

Lai bibliotēkas ēku vizuāli integrētu Limbažu vēsturiskajā apbūvē, kā primāro fasādes apdares materiālu izvēlējāmies ķieģeli. Lai lielais ēkas apjoms vizuāli nešķistu nomācošs, fasāde tika sadalīta mazākos un cilvēka mērogam atbilstošos segmentos. To panācām, mūra plaknes apvienojot ar plašiem stiklojumiem. Ķieģeļa un stikla proporcijas nodrošina ēkā nepieciešamo privātumu un vienlaikus vizuāli atver telpas pilsētai.

Bibliotēkas stūra ieeja ar ķieģeļu mūri, kas saplūst ar Limbažu tradicionālo būvniecības stilu.

Iekštelpu plānojums ir atvērts un pārskatāms, nodrošinot ērtu piekļuvi grāmatu krājumiem. Centrālā kompozīcijas ass ir plašs ātrijs ar atklātām kāpnēm, kas savieno ēkas stāvus un palīdz apmeklētājiem viegli orientēties telpā. Ņemot vērā ēkas lielo dziļumu, dabiskā apgaismojuma nodrošināšanai mēs izbūvējām jumta virsgaismas logus. Tie ļauj dienasgaismai ieplūst tieši ēkas centrālajā daļā, tādējādi samazinot mākslīgā apgaismojuma nepieciešamību un būtiski uzlabojot lasītavu telpisko kvalitāti.

Limbažu bibliotēkas iekšpagalms ar stiklotām sienām un tērauda konstrukciju, kas savieno iekštelpas ar ārtelpu.

Ilgtspēja un ekspluatācijas efektivitāte

Ilgtspējīga arhitektūra pirmkārt nozīmē ēkas ilgmūžību un racionālu resursu izmantošanu. Publiskajām būvēm ir efektīvi jākalpo sabiedrībai, tādēļ mēs izstrādājām loģisku nesošo konstrukciju tīklu un izvēlējāmies augstas pretestības materiālus. Ēkas kompaktais būvapjoms samazina siltuma zudumus, garantējot zemākas ekspluatācijas izmaksas ilgtermiņā. 

Limbažu bibliotēkas 3D modeļa plānojuma skats no augšas.

Iegūtā pirmā vieta šajā konkursā apliecina, ka arhitektūrai jābūt pamatotai un racionālai. Mēs radījām telpu, kas uzticami kalpos Limbažu sabiedrībai vēl daudzus gadu desmitus.

Gaišs bibliotēkas augšējā stāva interjers ar atvērta tipa plānojumu un jumta virsgaismām, kas piepilda telpu ar dabisko dienasgaismu.

Kāpēc šāds plānošanas princips ir būtisks

No pilsētplānošanas viedokļa Limbažu bibliotēkas projekts risina tipisku problēmu, ar ko saskaras mazās pilsētas, proti, liela mēroga sabiedrisko ēku integrāciju vēsturiskā un smalkā apbūvē. Jaunās un liela apjoma būves vizuāli bieži vien nomāc apkaimes raksturu. Šajā projektā mēs izmantojām apjomu dalīšanas metodi. Veidojot ēku L formā un izmantojot mainīgus jumta slīpumus, mēs vizuāli samazinājām 6000 kvadrātmetru lielo apjomu. Gājējiem uz ielas tas izskatās kā loģisks vēsturiskās apbūves turpinājums, bet iekštelpās nodrošina pilnvērtīgu un jaudīgu funkciju.

Gaiša iekštelpu lasītavas zona ar kāpnēm un panorāmas logiem no grīdas līdz griestiem, kas vizuāli savieno interjeru ar ārtelpu.

Iekšpagalma izveide kalpo kā vēl viens pārdomāts pilsētplānošanas paņēmiens. Tā pārvērš bibliotēku no slēgta galamērķa par atvērtu un caurstaigājamu zonu, kas savieno ielu ar parku. Tas savieno ēku ar iedzīvotāju ikdienas maršrutu un veicina dabisku sociālo mijiedarbību.

 

 

Limbažu bibliotēkas ģenerālplāns, kurā redzams ēkas novietojums gar Rīgas ielu, kas savieno ielu ar blakus esošo parku.
Limbažu bibliotēkas fasādes arhitektoniskais rasējums, kas ilustrē nesošo konstrukciju tīklu un mainīgu jumta slīpumu.